Mūsu mīļās Rīgas 50. vidusskolas apbrīnojami iejūtīgais, bērnus labi saprotošais dziedāšanas skolotājs. Pamatskolā tāds bija Viktors Bērziņš, vidusskolā – Mamerts Celminskis.
Dzimis 1912. gadā Lietuvā, ģimenē, kur vairākās paaudzēs bijuši profesionāli ērģelnieki. Pēc vectēva nāves Celminski pārcēlušies uz Skaistkalni, kur tēvs ieņēmis vectēva vietu pie ērģelēm. Protams, ērģeļu spēli apguva arī Mamerts, kuram jau 13 gadu vecumā vietējās katoļu draudzes prāvests atļauj spēlēt pavadījumu baznīcas dievkalpojumos. Sešpadsmit gadu vecumā puisis iestājas Daugavpils Tautas konservatorijā, kļūdams arī par pilsētas Sv. Pētera draudzes ērģelnieku, un vienlaikus strādājot arī vietējā Latviešu teātrī par repetitoru un muzikālās daļas vadītāju.
Pabeidzis Konservatoriju Daugavpilī, Mamerts dodas uz Rīgu, lai papildinātu savas kompozīcijas studijas pie paša Emīla Melngaiļa. Kad 1929. gadā tika nodibināta pirmā Latviešu katoļu ērģelnieku skola, tās vienīgais pasniedzējs ir septiņpadsmitgadīgais Mamerts Celminskis, no 1934. gada kļūdams arī par skolas direktoru. Celminska vadībā skola darbojās līdz 1944. gadam un droši var teikt, ka ar savu nesavtīgo, enerģisko darbošanos Celminskis uzturēja garīgo kultūru ne tikai Daugavpilī, bet visā Latgalē. Tuvojoties sarkanajai armijai, viņš dodas bēgļu gaitās, strādājot par ērģelnieku Jūrkalnē, Alsungā, Aizputē, līdz 1949. gadā apmetas uz dzīvi Rīgā, kur, laikam ritot, nonāk arī Rīgas 50. vidusskolā.
Vai toreiz mums varēja ienākt prātā, ka līdztekus skolai, mūsu dziedāšanas skolotājs ir arī baznīcas ērģelnieks? Ka viņš nelegāli noorganizējis un vada Rīgas Sv. Alberta baznīcas ērģelnieku kursus, savas dzīves laikā apmācīdams 80 ērģelniekus?
Būdams arī Rīgas katoļu Garīgā semināra pasniedzējs, Mamerts Celminskis muzikālo audzināšanu mācīja arī jaunajiem priesteriem. Izklausīsies neticami, bet aizliegtajā laikā viņš tika sakomponējis septiņas garīgās mesas, vairākas kantātes, ap 100 garīgo dziesmu un liturģisko dziedājumu, savā harmonizācijā izdevis vairākas garīgo dziesmu grāmatas un Ziemassvētku dziesmu krājumus.
Viņš sadarbojās ar koriem, rīkoja bērnu un jauniešu koru salidojumus, spēlēja liturģisko pavadījumu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā… Ērģeles Celminskis spēlēja gluži dievišķīgi, pie nebūt ne vieglā instrumenta harmonizēdams un improvizēdams.
Padomju laikā, baidoties no represijām, viņa kompozīcijas atklātībā ar autora vārdu, protams, neparādījās. Taču līdz ar Latvijas atdzimšanu arī Celminskis piedzīvoja savu triumfu. 1990. gada Dziesmu svētku ietvaros rīkotajā garīgās mūzikas koncertā Doma baznīcā Valsts Akadēmiskā kora izpildījumā skan Celminska Jesu Deus amor meus, Ave Maria, viņš tiek uzņemts Latvijas Komponistu Savienībā. Paldies Dievam, skolotājam bija lemts piedzīvot savai 80. dzimšanas dienai veltīto, garīgo koncertu LU Lielajā aulā. Tas notika 1992. gada 4.jūnijā, kad Akadēmiskais koris Latvija diriģenta T. Dekšņa vadībā dziedāja Celminska skaistākos skaņdarbus, ar viņam tik raksturīgo emocionalitāti un melodiskumu. Citā saulē mūsu skolotājs devās 1993. gada 25. janvārī. Ar to arī varētu šo stāstu beigt, bet… Vēl dažas īsas personiskas atmiņas.
Dziedāšanai skolās parasti netiek pievērsta īpaša uzmanība. Zēni muļķojas, meitenes pļāpā utt. Rīgas 50. vidusskolā tā nebija. Mēs labprāt devāmies uz kora stundām, uzklausījām skolotāja interesantos stāstus par komponistiem, viņš mācīja mums ne tikai mūzikas vēsturi, bet arī teoriju, tas viss noritēja nepiespiesti un sirsnīgi. Skolā notika daudz sarīkojumu, kuros vienmēr liela vieta tika ierādīta muzikāliem priekšnesumiem. Mums bija savs akordeona puisis, nākamais komponists Aivars Šics, skaistas balss īpašniece, nākamā aktrise Māra Krauze, dažādi ansambļi u. c.
M. Celminskis izlaidumā 1963. gadā
Šķiet, tas bija 9. klasē, kad kādā dziedāšanas stundā skolotājs mums uzdeva nosaukt vistīrāko kvartu. Piebilstot, ka pareizās atbildes atminētājs saņems piecinieku, toreiz augstāko vērtējumu. Attālumi starp skaņām mēdz būt dažādi, kvartas, kā zināms ir tīras un palielinātas. Bet vistīrākā? Pauze ieilga, līdz pēkšņi es pacēlu roku, piecēlos un sev par brīnumu sacīju – mi-la. Uz ko skolotājs Celminskis atbildēja: “Pareizi, Lija, tā ir mīla! Pieci.”
Sākoties Atmodai, uzaicināju savu skolotāju uz interviju. Bija tāda programma “Laikabiedrs”, kuras veidošanā brīdi tiku piedalījusies. Un tikai tad uzzināju viņa patieso dzīves stāstu. Arī to, kā padomju laikā viņš ticis izsekots, kā par viņu rakstītas sūdzības, gan skolas direktorei, gan Izglītības ministrijai. Taču liktenim bija labpaticis, ka mūsu direktores M. Aleksandrovas brālēns, ja nemaldos, bija Izglītības ministra vietnieks, kā viens, tā otrs Celminski ir pieseguši, uz sūdzībām nereaģējot jeb reaģējot formāli atrakstoties.
Kad pēc tam skolas salidojuma laikā pateicu direktorei lielu paldies, viņa atbildēja īsi: “Lija, jūs daudz ko nezinājāt, un toreiz arī nevarējāt zināt.” Cepuri nost! Vienmēr esmu teikusi, ka Rīgas 50. vidusskolā bija vislabākie skolotāji! Vēl no Vecās gvardes, Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem!
Mamerts Celminskis ir arī Rīgas 50. vidusskolas vēsturiskās himnas Dzimtā skola autors. Vārdus, iemūžinot pie Bruņinieku ielas sarkanās ķieģeļu ēkas augošos lielos, ziedošos kastaņkokus, sarakstīja pirmā izlaiduma (1959) absolvente Irēna Eglīte. Rīgas 8. pamatskola ar 1955. gada 1. septembri tika reorganizēta par Rīgas 50. vidusskolu.
Irēna Eglīte Literārā pulciņa sarīkojumā
Sagaidot skolas 135. gadadienu, tapis skaists dāvinājums – himnas ieraksts ar skolas vecāku un absolventu – Kristīnes Zadovskas, Viestura Jansona, Naura Indzera un skolas izlases kora līdzdalību. Aranžētājs – Jānis Lūsēns jaunākais.
Īstenots arī projekts Skolas simbols. Uz skaista Latvijas laukakmens, spīdinot brūno sānu, pie ieejas turpmāk ikvienu sagaidīs bronzas kastanis. Par to īpašs paldies projekta patronam, RCHV absolventam, bijušajam Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, tēlniekam V. Barkānam, ainavu arhitektei I. Rukšānei, ainavu arhitektu birojam ALPS un Rīgas Centra humanitārās vidusskolas padomei un vadībai.
Skulptūras atklāšana notiks 2020. gada 1. septembrī plkst. 13.30 pie galvenās ieejas Kr. Barona ielā 97a. Skanēs skolas himnas ieraksta pirmatskaņojums, svētkos piedalīsies vārdu autore Irēna Eglīte, bijušie skolas pedagogi un projekta atbalstītāji. RCHV ir jauns, skaists ticējums – kurš sasveicinās no rīta ar kastani, tam diena būs izdevusies!
Lia Guļevska
